Å Ä·Ä«duma krÄsoÅ”ana: ilgtspÄjÄ«gi audumi videi draudzÄ«gam Ära aprÄ«kojumam
02/23
@e.dyeĀ® / Mammut
e.dyeĀ® / Mammut
Ashleigh Maxwell
Å Ä·Ä«duma krÄsoÅ”ana tekstilrÅ«pniecÄ«bÄ ir kļuvusi par nozÄ«mÄ«gu tematu, un tam ir ne viens vien pamatots iemesls. RažotÄjiem turpinot palielinÄt spiedienu uz piegÄdÄtÄjiem, lai ražoÅ”anÄ ierobežotu ietekmi uz vidi, jaunais krÄsoÅ”anas process ir kļuvis par cerÄ«bu staru visai nozarei. CÄ«ÅÄ par tÄ«rÄku un zaļÄku planÄtu Ŕķīduma krÄsoÅ”ana pÄrliecinoÅ”i apliecina tehnoloÄ£iju potenciÄlu rast labÄku risinÄjumu.
KrÄsoÅ”anas vÄsture
Neraugoties uz milzÄ«go tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bu pÄdÄjÄ gadsimta laikÄ, rÅ«pnieciskÄs krÄsoÅ”anas procesa pilnveide ir noritÄjusi ļoti lÄni. PatiesÄ«bÄ daudzas mÅ«sdienÄs plaÅ”i izmantotas krÄsoÅ”anas metodes pastÄv jau gadsimtiem ilgi. TradicionÄlÄs metodes sÄkotnÄji tika izstrÄdÄtas dabisko Ŕķiedru, piemÄram, kokvilnas un vilnas, krÄsoÅ”anai ā audumus iemÄrc krÄsvielu vannÄs, nokrÄsojot Ŕķiedru Ärpusi. Pat pÄc revolucionÄro sintÄtisko Ŕķiedru ievieÅ”anas gandrÄ«z pirms gadsimta krÄsoÅ”anas prakse lielÄkoties nav mainÄ«jusies. Lai gan nozarÄ tagad izmanto desmitiem dažÄdu krÄsoÅ”anas paÅÄmienu un krÄsvielu, daudziem no tiem ir nopietna negatÄ«va ietekme uz vidi.
KrÄsoÅ”anas problÄma
TÄ kÄ Å”Ä·iedras vai apÄ£Ärbi tradicionÄli tiek krÄsoti pÄc izgatavoÅ”anas, dzijas krÄsoÅ”anai nepiecieÅ”ams daudz Å«dens un Ä·Ä«misko vielu.Daži lÄÅ”Ā tradicionÄlajÄs krÄsoÅ”anas metodÄs katra nokrÄsotÄ auduma metra izgatavoÅ”anai var tikt izmantoti krietni vairÄk nekÄ 20 litri Å«dens. KrÄsoÅ”anas vannÄs arÄ« tiek patÄrÄts milzÄ«gs enerÄ£ijas daudzums visÄ uzsÅ«kÅ”anÄs procesa laikÄ. TomÄr procesu var apgrÅ«tinÄt ne tikai tÄ laikÄ izmantotie resursi. BÅ«tisks krÄsoÅ”anas nozares blakusprodukts ir liels daudzums toksisku notekÅ«deÅu.NovecojusÄ« prakse un nepietiekams ražoÅ”anas regulÄjums apgrÅ«tina Å”o notekÅ«deÅu nenonÄkÅ”anu dabiskajÄ vidÄ.
Ā«KrÄsoÅ”ana masas stadijÄ patÄrÄ lÄ«dz pat 60% mazÄk Å«dens, izmanto lÄ«dz pat 90% mazÄk Ä·imikÄliju un rada mazÄk COā emisijuĀ»
RisinÄjums
Lai padarÄ«tu krÄsoÅ”anas nozari ilgtspÄjÄ«gÄku, nepiecieÅ”amas bÅ«tiskas pÄrmaiÅas, un Ŕķīduma krÄsoÅ”ana jeb krÄsoÅ”ana polimÄra masÄ ir daudzsoloÅ”s solis jaunÄ virzienÄ. Å o paÅÄmienu izmanto sintÄtisko tekstilizstrÄdÄjumu, tostarp poliestera un neilona, krÄsoÅ”anai. Å ajÄ procesÄ krÄsas pigmenti tiek sajaukti ar Ŕķidro polimÄra Ŕķīdumu, pirms Ŕķiedras tiek ekstrudÄtas dzijas izgatavoÅ”anai. SalÄ«dzinÄjumÄ ar tradicionÄlajÄm metodÄm Ŕķīduma krÄsoÅ”ana patÄrÄ lÄ«dz pat 60% mazÄk Å«dens, izmanto lÄ«dz pat 90% mazÄk Ä·Ä«misko vielu un rada mazÄk COā emisiju. TurklÄt, tÄ kÄ pigments ir neatÅemama dzijas sastÄvdaļa (tradicionÄlajos procesos dzija vispirms tiek izgatavota un tikai pÄc tam nokrÄsota), rezultÄtÄ tiek iegÅ«ta Ŕķiedra ar izcilu krÄsas noturÄ«bu. Å Ä·Ä«dumÄ krÄsotas Ŕķiedras lietoÅ”anas vai saules gaismas iedarbÄ«bas laikÄ neizdala krÄsu un neizbalÄ. Lai gan ŔķīdumÄ krÄsotu izstrÄdÄjumu krÄsu klÄsts kÄdreiz bija ierobežots, tÄdi uzÅÄmumi kÄe.dyeĀ®Ā ir bÅ«tiski paplaÅ”inÄjuÅ”i Ŕīs tehnoloÄ£ijas iespÄjas, izmantojot jaunus krÄsu pieskaÅoÅ”anas procesus. Lai gan tas ir tikai viens solis ceÄ¼Ä uz ilgtspÄjÄ«gÄku nÄkotni Ära aktivitÄÅ”u nozarei, ievÄrojamais progress Ŕķīduma krÄsoÅ”anas metožu attÄ«stÄ«bÄ apliecina, ka ar vÄlmi ieviest jauninÄjumus un pastÄvÄ«gi attÄ«stoties tehnoloÄ£ijÄm pastÄv liels potenciÄls atrisinÄt dažas no mÅ«su senÄkajÄm problÄmÄm ar jaunÄm idejÄm, cerot uz gaiÅ”Äku nÄkotni.
