
Nav tikai viena lieta. Man ir plāni vairākām dzīvēm.
Katrai vietai pasaulē piemīt savs īpašs valdzinājums. Mīlestība nešķiro, man vispār patīk kalni. Nav svarīgi, vai tie atrodas Nepālā, Pakistānā, Peru vai Antarktīdā.
Vienmēr ar nepacietību gaidu iespēju paēst, kad atkal nokļūstu civilizācijā. Man kalnos ēdiens ir tikai nepieciešamība.
Ar nepacietību gaidu iespēju to atklāt.
Jau kopš bērnības vēlējos kļūt par to, kas esmu tagad. Arī tad, kad spēlējos ar savu meitu, vēlējos būt princese, bet viņa man nekad neļāva, tāpēc man bija jābūt princim.
Noteikti tad, kad pēc dzemdībām pirmo reizi turēju rokās savu meitu Viktoriju. Viņa ir mana lielākā uzvara.
Man vienkārši ļoti patīk tas, ko daru. Es domāju, ka ar to pietiek.
Pacietība, kuras man vienmēr ir trūcis.
Ceļoju pa pasauli kopā ar savu ģimeni (meitu, sievu un suni).
Es mācos angļu valodu, apgūstu jaunas lietas tiešsaistē un sociālajos tīklos. Es mācos, kā būt tēvam pusaugu meitai. Un visu laiku mācos pacietību.
Ja tu piedzimtu no jauna, vai tu kaut ko darītu citādi? Nē.